Centrbēdzes pūtēja darbības princips ir līdzīgs centrbēdzes ventilatora darbības principam, izņemot to, ka gaisa saspiešanas procesu parasti veic centrbēdzes spēka iedarbībā, izmantojot vairākus darba lāpstiņrādītājus (vai vairākus posmus). Ventilatoram ir ātrgaitas rotējošs rotors. Rotora asmeņi virza gaisu, lai pārvietotos lielā ātrumā. Centrbēdzes spēks liek gaisam plūst invertveida formas apvalkā gar invertsi līdz ventilatora izejai. Ātrgaitas gaisa plūsmai ir noteikts vēja spiediens. Svaigs gaiss ieplūst un papildina skapja centru.
Vienpakāpes ātrgaitas centrbēdzes ventilatora darbības princips ir šāds: galvenais virzītājspēks darbina lāpstiņu ar lielu ātrumu caur vārpstu, un gaisa plūsma no ieplūdes ass nonāk ātrgaitas rotējošajā lāpstiņā un kļūst par radiālo plūsmu, kas tiek paātrināta un pēc tam nonāk difuzora dobumā, mainot plūsmas virzienu un palēninot. Šis palēninājuma efekts pārveido kinētisko enerģiju ātrgaitas rotējošā gaisa plūsmā spiediena enerģijā (potenciālā enerģija) tā, ka ventilatora izeja uztur stabilu spiedienu.
Teorētiski runājot, centrbēdzes pūtēja spiediena un plūsmas raksturlīkne ir taisna, bet tādu zaudējumu dēļ kā berzes pretestība ventilatora iekšienē faktiskā spiediena un plūsmas raksturlīkne maigi samazinās, palielinoties plūsmas ātrumam, un atbilstošā centrbēdzes ventilatora jauda - plūsmas līkne palielinās, palielinoties plūsmas ātrumam. Kad ventilators darbojas ar nemainīgu ātrumu, ventilatora darbības punkts pārvietosies pa spiediena un plūsmas raksturlīkni. Ventilatora darbības punkts darbības laikā ir atkarīgs ne tikai no tā paša veiktspējas, bet arī no sistēmas īpašībām. Palielinoties cauruļu tīkla pretestībai, cauruļvada veiktspējas līkne kļūs stāvāka. Ventilatora regulēšanas pamatprincips ir iegūt nepieciešamos darba apstākļus, mainot paša ventilatora darbības līkni vai ārējo cauruļu tīkla raksturīgo līkni.